Hare Pota me te Whatu Manpou

Nā J.K. Rowling ~ Nā Leon Heketū Blake  i whakamāori 

Ko tētahi o ngā tino kōrero mā ngā tamariki ā mohoa nei, ko tā J.K. Rowling Harry Potter and the Philosopher’s Stone, kua whakawhitia ki te reo Māori. Kāore anō a Hare Pota i paku rongo kōrero e pā ana ki Hōwata i te taenga haeretanga o ngā reta ki a Mita H. Pota, i Te Kāpata i raro i te Arapiki, i te 4 o te Ara o Piriweti. He mea tuhi ki te wai kānapanapa i runga i te kirihipi āhua kōwhai nei, i tere rā te kōhakina e ngā mātua kēkē wetiweti o Hare, e ngā Tūhiri. Heoi, i te huringa tau tekau mā tahi o Hare, ka papā mai tētahi tangata hītawe ake nei, a Rūpehu Hākiri, me ētahi kōrero whakamīharo: he kirimatarau a Hare Pota, ā, kua whai tūranga ia ki Te Kura Matarau o Hōwata. I te pukapuka tuatahi o ngā tino kōrero mā ngā tamariki ā mohoa nei, ka whakamōhio a Rāna rātou ko Heremaiani, ko Tāmaratoa, ko Ahorangi Makōnara i a Hare me te kaipānui ki te Kuitiki me Tērā-e-Mōhiotia-rā, ki te whāinga o te matarau me te oha mai i mua. I te whakaawenga o te whakawhitia ki te reo Māori e Leon Heketū Blake, ka tīmata te kōrero i konei.

One of the greatest children’s stories of all time, J.K. Rowling’s Harry Potter and the Philosopher’s Stone, translated into te reo Māori. Harry Potter has never even heard of Hogwarts when letters start arriving for Mr H. Potter, The Cupboard under the Stairs, 4 Privet Drive. In emerald-green ink on yellowish parchment, they are swiftly confiscated by Harry’s grisly aunt and uncle, the Dursleys. Then, on Harry’s eleventh birthday, a great giant of a man called Rubeus Hagrid bursts in with some astonishing news: Harry Potter is a wizard, and he has a place at Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry. In the first volume of one of the greatest children’s stories of all time, Ron and Hermione, Dumbledore and Professor McGonagall introduce Harry and the reader to Quidditch and You-Know-Who, to the promise of magic and the inheritance of the past. Now inspirationally translated into te reo Māori by Leon Heketū Blake, the story starts here.

— TE WĀHANGA TUATAHI — 
Te Tama i Ora tonu

Whakahī ana a Mita rāua ko Miha Tūhiri, nō te kāinga tuawhā i te Ara o Piriweti, ki te kī he tino māori noa iho nei rāua – kia mōhio mai koe. Ko rāua hoki tētahi tokorua e tino kore nei e uru ki ngā āhuatanga e korokē ana rānei, e porehu ana rānei, nā te mea kāore rāua e paku pai ana ki aua hanga heahea.
Ko Mita Tūhiri te kaiwhakahaere o tētahi pakihi hanga hōrete e kīia nei ko Karanini. He tāne nui, he ruarangi, pitoiti nei te kitea o te kakī, engari inā kē te rahi o ōna huru whenguwhengu. He whīroki, he urukehu a Miha Tūhiri, ā, huarua ana te roa o tōna kakī i tō te tangata noa iho, ka mutu, i tino whaihua tērā i te roa rawa atu ōna e whātaretare ana ki tua atu o ngā taiapa kāri ki te tūtei kiritata. Ko Tātere tā rāua tama ririki, ā, ki tō rāua whakaaro, kāore he tama paruhi kē atu i a ia i hea ake rānei.
I ngā Tūhiri ngā mea katoa i pīrangi ai rātou, ā, he kōrero muna hoki i a rāua, ka mutu, ko tā rāua e mataku katoa nei kei tūhuraina taua muna rā e tētahi. E mahara ana rāua ka mate katoa rāua mehemea ka mōhio a wai rānei ki ngā kōrero mō ngā Pota. Ko Miha Pota te teina o Miha Tūhiri, engari kua hia tau rāua e kore nei e kite i a rāua anō; otiia, whakateka ai a Miha Tūhiri kāore nei ōna tēina, nā te mea ko tōna teina me tāna tāne koretake ake nei te tino mutunga mai nei o te tauaro o te Tūhiritanga. Winiwini katoa ana ngā Tūhiri i te mahara noa ki ngā kōrero kua puta i ngā kiritata ki te tae mai ngā Pota ki te ara. I mōhio ngā Tūhiri he tama ririki hoki tā ngā Pota, engari kāore anō kia kitea e rāua. He take whai tikanga anō tēnei tama kia whakamatarahia atu ngā Pota; kāore hoki rāua i pīrangi kia piri a Tātere ki tētahi tamaiti pērā.
Nō te ohonga ake o Mita rāua ko Miha Tūhiri, i te Tūrei kāpuapua e tīmata nei tā tātou pakiwaitara, kāore he paku aha i te rangi tāmaru i waho e tohu ana i ngā mea korokē, i ngā mea porehu hoki inangeto ka puta ake huri noa i te motu. E tamumu ana a Mita Tūhiri i a ia ka tīpako i tōna neketai waimeha katoa mō te mahi, ā, i te pai te tūtara a Miha Tūhiri i a ia ka whātōtō i a Tātere-tiwē kia noho ia ki tōna tūru teitei.
Kāore tētahi o rātou i kite i tētahi ruru nui, he ruru peapeau e kakapa ana tāna hipa i te matapihi. I te haurua i te waru, ka rarau ake a Mita Tūhiri i tāna kopamārō, ka timo atu ōna ngutu ki te pāpāringa o Miha Tūhiri, ka whai hoki ia ki te kihi i a Tātere i mua i tana haere, engari ka tōhipa nā te mea i te kiripiro a Tātere, ā, e porowhiu ana hoki ia i ana huapata ki ngā pakitara. ‘Karekata, ē!’ te horukata a Mita Tūhiri i a ia e wehe ana i te kāinga. Ka piki ia ki tōna motukā, ka tere whakamuri i te ara taraiwa o te whare tuawhā.
I te kokonga o te tiriti ka kite ia i te tohu tuatahi o tētahi āhuatanga rerekē – he ngeru e pānui mahere ana. I taua wā iti, kāore i aro i a Mita Tūhiri tāna i kite ai – kātahi ia ka tuke i tōna kakī ki te titiro anō. I reira tētahi ngeru taunga e tū ana i te kokonga o te Ara o Piriweti, engari kāore he mahere kotahi i kitea. I te whakaaro hoki ia ki te aha? Kāore e kore, nā te rā i raru ai ana karu. Ka kimo a Mita Tūhiri, ka titiro mākutu atu ai ki te ngeru. I titiro mākutuhia mai hoki ko ia. I a Mita Tūhiri e hautū ana i tana waka kia huri i te kokonga, ka tere tonu ai i te huarahi, ka mātakitaki ia i te ngeru i tana whakaata. Ināianei, e pānui ana te ngeru i te tohu e whakaatu ana i te Ara o Piriweti – kāo, e titiro ana ki te tohu; kāore e taea e te ngeru te pānui te mahere, te tohu hoki. Ka punua whakatātaka a Mita Tūhiri i a ia anō, ka parea atu ai te ngeru i ōna whakaaro. I a ia e ahu ana ki te tāone, kāore he whakaaro atu anō i toko ake, hāunga ia ki tētahi tono nui i ngā tūwiri e manako ana ia ka riro i a ia i taua rā.
Engari i te pae o te tāone, ka tūwhitia ngā tūwiri i tōna hinengaro e tētahi atu mea. I a ia ka noho i te inaki waka o te ata e waia nei ia, kīhai i taea e ia te kore e aro ki te tokomaha me ō rātou kākahu rerekē e huri haere ana. He tāngata mau tūpuni. Maninohea katoa ki a Mita Tūhiri te hunga mau kākahu hanga rerekē – ngā kaka hoki o te taiohi! I mahara ia ko te momo hanga rorirori o te wā pea tēnei. Ka pātōtō ōna matimati ki te urungi, ā, ka tau tana titiro ki tētahi kāhui korokē e torohū ana te tū pātata mai. E hiamo ana tā rātou kōhimuhimu ki a rātou anō. Ka tū ngā pihi o Mita Tūhiri i tana kitenga ake kāore i te pērā rawa te taiohi o tētahi tokorua; otiia, kāore e kore, he pakeke noa ake tērā tāne i a ia, ka mutu, e mau ana ia i tētahi tūpuni kānapanapa! Tōna hia pai hoki! Engari ka tau ki a Mita Tūhiri te māramatanga, he mahi māminga noa iho pea tēnei – kāore e kore, e kohikohi pūtea ana rātou mō tētahi take . . . āe, koirā kē. Ka koke ngā waka, ā, taro ake, ka tae atu a Mita Tūhiri ki te tūranga waka o Karanini, ko tōna hinengaro kua hoki ki ngā tūwiri.
He rite tonu tā Mita Tūhiri noho tuarā atu ki te matapihi i tōna tari kei te papa tuaiwa. Mēnā kāore ia i pērā, ka uaua ake pea tana arotahi atu ki ngā tūwiri i taua ata. Kāore ia i kite i ngā ruru e topa ana i te awatea, ahakoa i kitea e ngā tāngata i raro, i te tiriti; i tohu atu ō rātou ringa, i hāmama hoki ō rātou waha i a rātou e mātai ana ki tēnā ruru, ki tēnā ruru e hihiko ana i runga. Kāore anō te nuinga kia kite i tētahi ruru, ahakoa i te pō rānei. Heoi anō, e māori noa iho ana te ata-rurukore ki a Mita Tūhiri. Tokorima ngā tāngata i tīwahatia rā e ia. E rima ngā waeatanga hirahira i oti i a ia, ā, i hāparangi anō ia. I te tino pai ōna piropiro tae noa ki te wā o te tina, i a ia ka whakaaro ki te hōkari, ka hīkoi ai ki tērā taha o te rori ki te hoko rohi iti māna i te toa poke parāoa e anganui mai ana.
Kua wareware noa atu i a ia ngā tāngata mau tūpuni tae noa ki tana hipanga atu i tētahi rōpū pērā i te taha o te toa poke parāoa. Ka hīnana ana kanohi ki a rātou i a ia e hipa ana. Tē aro i a ia te take, engari manawarau ana ia i a rātou. I te hiamo hoki te kōhimuhimu a tēnei māpu, ka mutu, kāore ia i kite i tētahi tini kotahi nei mō ngā kohinga. Nō tana hipanga anō i a rātou i tōna hokinga, me tana tōnati nui i tētahi pēke, ka mau i a ia ētahi o ā rātou kupu.
‘Ngā Pota, āna, koirā tāku i rongo ai –’
‘– āe, tā rāua tama, a Hare –’
Tumu ana te tū a Mita Tūhiri. Ka wherea ia e te mataku. Ka titiro whakamuri ia ki ngā kaikōhimuhimu ānō nei e pīrangi ana ia ki te kōrero ki a rātou, engari ka mahara ia kāore tērā e tika.
Ka rere atu tana hoki ki tērā taha o te rori, ka tere atu ki tōna tari, ka pakē tana waha ki tana hekeretari kia kaua ia e whakararua, ka kapohia tana waea, ā, ka tata tonu te whakaoti i tana pēhi i ngā tau o tana waea kia waeahia atu tana kāinga, ka kihirua ia. Ka whakahokia e ia te kawereo o tana waea ki raro, ka morimoria e ia ōna hurungutu, me te whakaaro ake . . . kāti, i te pōrangi noa iho ia. Ehara i te mea he pērā rawa te rerekē o te ingoa, o Pota. I te hua ōna whakaaro ki te tokomaha kua tapaina ki te ingoa o Pota he tama ā rātou ko Hare te ingoa. Otiia, kāore ia i tino mōhio tūturu mehemea ko Hare te ingoa o tana irāmutu. Kāore anō ia kia kite i taua tama. Tērā pea ko Hāwi te ingoa. Ko Haroro kē rānei. Kāore hoki he hua o te whakamāharahara i a Miha Tūhiri, ka hārangi katoa ia i te huakanga noatanga o te ingoa o tana teina. Kāore hoki āna whakahē i a ia – mēnā i a ia tētahi tuahine pērā, heoi anō, ērā tāngata mau tūpuni . . .
Inā te uaua ake ki a ia o te arotahi ki ngā tūwiri i taua ahiahi, ka mutu, i tōna wehenga i te tari i te rima karaka, e pērā tonu ana tana māharahara ka hāngai atu tana hīkoi kia tukia tētahi i waho tonu i te kūwaha. ‘Taku hē’, tana ngunguru, i te koroua poniponi e hurori ana, ka mutu, i tata hinga te koroua rā. Mea kau ake, ka mārama ki a Mita Tūhiri e mau tūpuni māhoe ana taua tāne. I te āhua rā, kāore ia i te paku riri i tōna tata tūtukinga kia hinga ki te papa. Otiia, ka pakaru tōna kanohi i te menemene whānui, ā, ka kī ia i tōna reo pīpī i tahuri ai te hunga e hipa ana ki te titiro mākutu ki a ia: ‘Kaua e whakapāha mai, e tā, nā te mea kāore he mea kotahi e puta e riri ai au i tēnei rā! Me whakamanamana, nā te mea kua ngaro oti atu ko Tērā-e-Mōhiotia-rā! Kaitoa! Me āhuareka hoki ko ngā Makuware pēnā i a koe nā, i tēnei rā mutunga mai o te hari!’
Kātahi te koroua ka awhi atu i te puku o Mita Tūhiri, ka hīkoi atu ai.
Tū tekoteko ana a Mita Tūhiri ki te wāhi i reira rā ia. Kua awhitia ia e tētahi tino mutunga mai nei o te tauhou. I mahara hoki ia i karangatia ia he Makuware, tērā karanga tērā. Kua tumeke ia. Ka hohoro atu ia ki tōna motukā, ka tīmata ai tana hoki ki te kāinga, me tana tūmanako i te pohewa noa iho ia, ka mutu, kāore anō ia i tūmanako pērā ā mohoa nei nā te mea kāore ia i whakaae kia pohewa.
I tana kuhunga ki te ara taraiwa o te kāinga tuawhā, ko te mea tuatahi i kitea ai e ia – ka mutu, kāore i pai ake ana piropiro i tēnei – ko te ngeru taunga i kitea rā e ia i te ata nei. I te noho ia i te pātū kāri. I tino pēnei a Mita Tūhiri ko taua ngeru tonu tērā; i a ia hoki aua tohu huri noa i ōna karu.
‘Pōuri atu!’ tā Mita Tūhiri pararē atu.
Kīhai te ngeru i kori. Ka whakakeke noa iho tana titiro mai. He whanonga māori rānei tēnei nō te ngeru, te taute a Mita Tūhiri. I a ia e tohe ana ki te whakatau i a ia anō, ka kuhu ia ki te whare. I te mārō tonu ōna whakaaro kia kaua e kōrerohia he paku aha ki tana wahine.
Pai ana, māori ana te rā ki a Miha Tūhiri. I te wā o te tina, ka kōrero atu ia ki tana tāne mō ngā raruraru o Miha Kiritata me tana tamāhine, me tā Tātere ako i tētahi kupu hou (‘Kāo!’). I whakataruna a Mita Tūhiri kia māori noa iho tōna āhua. Nō te whakataunga o Tātere ki tōna moenga, ka haere ia ki te rūma noho kia mau i a ia te pūrongo whakamutunga o ngā rongo o te pō:
‘Hei whakatepenga, kua pūrongo mai ngā kaimātai manu huri noa, e pā ana ki ngā whanonga rerekē o ngā ruru o te motu i tēnei rā. Ahakoa, he rite tonu tā te ruru aru kai i te pō, ā, me uaua ka kitea i te awatea, e hia rau ēnei manu kua kitea e rērere ana i wiwī, i wawā mai i te awatea ake nei. Kāore i te mārama ki ōna tohunga te take kua rerekē tata nei ngā wā e moe ai te ruru.’ Ka mingo kata mai te kaipānui i ngā rongo kōrero. ‘Te porehu hoki. Ā kāti, kia tahuri ki a Timi Makawhene me ngā matapae huarere. Ka hīrere mai anō rānei ngā ruru i te pō nei, e Timi?’
‘Heoi, e Tē’, tā te kaipānui matapae huarere, ‘Kāore tērā i te mōhiotia, engari ehara i te mea ko ngā ruru anake e mahi rerekē ana i te rā nei. Kua waea mai ngā kaimātakitaki i Kēneti, i Okatāia me Tanatī rā anō ki te kī mai kāore i taka iho ki a rātou te ua tātā i matapaetia rā e au inanahi, engari kua tātā kētia rātou e te tūmatakōkiri! Ākene pea, kua wawe te whakanui a te iwi i te Pō Ahi Mumura – hei tērā wiki rā anō, e hoa mā! Heoi, e matapae ana au ki tētahi pō mākū i te pō tonu nei.’
Totoka ana te noho a Mita Tūhiri ki tana hānea. He tūmatakōkiri ki Piritana whānui? Te rere a te ruru i te awatea? Ngā tāngata porehu e mau tūpuni ana huri noa? Me te kohimu, te kohimu e pā ana ki ngā Pota . . .
Ka kuhu mai a Miha Tūhiri ki te rūma noho me ngā kapu tī e rua. Ka kino hoki. Me kōrero rawa ia ki tana wahine. Āmaimai ana te whawharo i tōna korokoro. ‘Ē – Putiana, e te tau – kāore tō teina i kōrero ki a koe i ēnei rā, nē hā?’
Ka puta ake tāna i matapae ai, arā, te riri me te ohorere o te mata o Miha Tūhiri. Ināhoki, he rite tonu tā rāua whakataruna ānō nei kāore ōna tēina.
‘Āe!’ tana pakē atu. ‘He aha ai?’
‘He kōrero rerekē i te karere,’ tā Mita Tūhiri pararāwaha. ‘He ruru . . . he tūmatakōkiri . . . ka mutu, he tokomaha tonu ngā tāngata korokē i te tāone i tēnei rā . . .’
‘Kia ahatia?’ te pakē atu a Miha Tūhiri.
‘Heoi, i mahara au . . . tērā pea . . . e hāngai ana ki . . . mōhio ana koe . . . ki tōna momo.’
Ka inu a Miha Tūhiri i tāna tī mā ōna ngutu whakamito. I te whakaaroaro a Mita Tūhiri mehemea me māia rānei ia ki te kōrero ki a ia e pā ana ki tāna rongo i te ingoa o ‘Pota’. I whakatau ia, me kaua e pērā. Ka kōrero kē ia, i te wairua māori noa iho i taea ai e ia, ‘Tā rāua tama – kua rite pea tōna pakeke ki tō Tātere, nē?’
‘Āe, tērā pea,’ tā Miha Tūhiri kī mārō.
‘Ko wai anō tōna ingoa? Ko Hāwi, nē hā?’
‘Ko Hare. Kātahi te ingoa kino me te tūtūā ko tēnā, ki a au nei.’
‘Koia, koia,’ tā Mita Tūhiri kōrero, i tōna ngākau e hēhē ana. ‘Āe, e tino whakaae nei au.’
Kāore he kupu kotahi atu anō i puta i a ia e pā ana ki taua kaupapa nō rāua e piki ana i te arapiki ki tō rāua moenga. I a Miha Tūhiri i te rūma horoi, ka ngōki a Mita Tūhiri ki te matapihi o te rūma moe, ka whātaretare iho ai ki te kāri o mua. I reira tonu te ngeru. I te tiro mākutu atu ki te Ara o Piriweti ānō nei e tatari ana ia ki te aha rā.
I te pohewa noa iho rānei ia? I te whai pānga rānei ēnei mea katoa ki ngā Pota? Mehemea i te pērā . . . mehemea i mōhiotia e whakapapa ana rāua ki tētahi tokorua – heoi, kāore ia i kaha ki te kawe i tērā taumahatanga.
Ka piki ngā Tūhiri ki tō rāua moenga. Tere warea ana a Miha Tūhiri e te moe, engari takoto oho ana a Mita Tūhiri, e hurihuri ana ōna whakaaro. Ko te whakaaro whakamutunga i tau ai tana mauri i mua i tana moe, ko te mōhio iho, mehemea i te whai wāhi atu ngā Pota, kāore he take kotahi e whakatata mai ai rātou ki a rāua ko Miha Tūhiri. I te tino mōhio hoki ōna taokete ki ō rāua ko Putiana whakaaro ki ngā Pota me tō rāua momo . . . Kāore i matapaetia e ia tō rāua ko Putiana whenumitanga ki ngā āhuatanga tērā pea e puta ake ana. Ka hītako ia, ā, ka tahuri. E kore e pā mai ki a rāua . . .
Kātahi te pōhēhē ko tēnā.
Tērā pea, e moe haere ana a Mita Tūhiri i tāna moe korohiko, engari kāore te ngeru e noho mai rā i te pātū i waho i te paku pāngia e te hiamoe. E noho kau ana ia pēnei i te whakapakoko, ko ana karu kimokore e whakamau ana ki te kokonga tawhiti o te Ara o Piriweti. Kāore hoki ia i paku tīkorikori i te ākinga o tētahi tatau motukā i te ara i tua tata mai, i te tapakō iho rānei a ngā ruru e rua mai i runga. Otiia, kua tata tonu ki te waenganui pō, kātahi anō te ngeru ka paku kori.
Ka puta ake tētahi tāne ki te kokonga e mātakihia ana e te ngeru, i pērā rawa te ohotata o te putanga ka pēnei koe i puta noa mai ia i te papa. Ka tākiri te whiore o te ngeru, ka konewha haere ōna karu.
Ā mohoa nei, kāore anō tētahi tāne pēnei kia kitea ake i te Ara o Piriweti. He tāroaroa, he whīroki, he tino kaumātua hoki ia, nā te hina o ōna makawe me ōna pāhau, i pēnei rawa te roa kua taea te pūroku ki tōna tātua. I te mau ia i ētahi kahu roa, i tētahi tūpuni waiporoporo i tahitahi rā i te papa me ētahi pūtu hītekiteki e whai tāpine ana. Ōrangitea ana, mumura ana, piari ana hoki ōna karu i muri i ngā mōhiti pewa, ā, he tino roa, he konuke hoki tōna ihu, me te mea nei kua rua, kua neke atu rānei ngā wā i whati ai. Ko te ingoa o te tāne nei ko Awepuhi Tāmaratoa.
I te āhua rā, kāore i aro i a Awepuhi Tāmaratoa ko te katoa ōna, mai i tana ingoa ki ōna pūtu kāore i pīrangitia i te ara kātahi anō ka tauria e ia. I te paraketu haere ia i tana tūpuni, e rapu ana i te aha rā. Engari, i mōhio anō ia i te mātakina ia, nā te mea ka rere tana titiro ki te ngeru e tiro mākutu tonu ana ki a ia mai i tērā atu pito o te ara. He aha rā te take e ngahau ana ia i tāna kitenga i te ngeru rā. Ka kata puku ia, ka komeme ai, ‘Me mōhio tonu au.’
Kua kitea e ia tāna i rapu rā i tana pūkoro. He pēnei i te pūahi hiriwa mō te hikareti. Ka tupanaia e ia kia tuwhera, ka hīkina ki runga, ka patopatohia ai. Ka pakō te rama pātata katoa o te ara i tōna wekonga. Ka patopatohia anō e ia – ka pūrēhua te rama i tua atu, ka weko. Tekau mā rua katoa āna patopatohanga i te Unu-Hana tae noa ki te wā ko ngā hana anake e kā tonu mai ana i te ara katoa, ko ētahi kora pakupaku i tawhiti, koia ko ngā karu o te ngeru e mātakitaki ana i a ia. Mehemea i titiro whakawaho mai tētahi i te matapihi o tōna whare i taua wā tonu, tae atu ki a Miha Tūhiri me ōna karu matakana, kāore ia e kite i tētahi paku aha e puta ana i te ara i raro iho. Ka māmā tā Tāmaratoa whakahoki i te Unu-Hana ki roto i tana tūpuni, ka takahi ai i te ara ki te kāinga tuawhā, ki reira ia noho ai ki te pātū, ki te taha o te ngeru. Kāore i tirohia e ia te ngeru, engari nāwai rā ka kōrerohia e ia.
‘E kī, kei konei koe, Ahorangi Makōnara.’
Ka huri ia ki te menemene ki te ngeru taunga, engari kua ngaro. I te menemene kē ia ki tētahi wahine taikaha nei tōna āhua, e mau ana i ētahi mōhiti tapawhā pēnei tonu i te hanga o ngā tohu huri noa i ngā karu o taua ngeru rā. I te mau hoki ia i tētahi tūpuni, he mea kānapanapa. I te kita te pūtikihanga o ōna makawe pango. Āta mirara ana tōna āhua.
‘I pēhea tō mōhio ko au tonu tērā?’ tana pātai atu.
‘Kei taku Ahorangi, kātahi anō au ka kite i tētahi ngeru e noho pērā rawa ana tana mārō.’
‘Ka mārō hoki koe mehemea i te noho koe i te pātū porokere i te roanga o te rā,’ te kī a Ahorangi Makōnara.
‘Te roanga o te rā? Kāore nei koe i whai i ngā mahi whakanui? Tekau mā rua pea nei ngā hākari me ngā whakangahau i hipa rā au i taku haerenga mai.’
Ka hīkaka te ihu o Ahorangi Makōnara.
‘Āe mārika, kei te rere ngā whakanui a te iwi,’ tana kōrero kaikā. ‘Pēnei tonu koe, ka ohiti ake rātou, auare ake – kua aro hoki i ngā Makuware ngā āhuatanga kei te puta ake. I whakaatuhia ki ā rātou rongo kōrero.’ Ka korowhiti whakamuri ia i tana māhunga ki te matapihi pōuri o te rūma noho o ngā Tūhiri. ‘I rangona e au. He kāhui ruru . . . he tūmatakōkiri . . . Heoi, kāore i te pērā rawa tō rātou moho. Kāore e kore ka kitea e rātou. He tūmatakōkiri i Kēneti – kāore e kore ko Tītara Tikara tērā. Manene ana te atamai ki a ia.’
‘Kei whakahāweahia rātou,’ te kī mārire a Tāmaratoa. ‘He iti māpihi noa ngā mea hei whakanui mā tātou i ēnei tau tekau mā tahi nei.’
‘Kei te mōhio au ki tērā,’ te kī kiriweti a Ahorangi Makōnara. ‘Engari ehara tērā i te take e pōrangi ai tātou. Kei te pakihaha kau noa, i waho i ngā ara i te awatea, me te kore tonu i mau kākahu Makuware, e kōrero takurua ana.’
I konei, ka rere korotaha tana pī ki a Tāmaratoa, me te mea nei e tiaki ana ia kia kōrero mai ia, engari kīhai ia i pērā, nō reira, ka haere tonu ana kōrero: ‘Kātahi te pai o te kino mehemea, i te rā tonu i ngaro oti atu ai ko Tērā-e-Mōhiotia-rā, ka āta mārama mai ngā Makuware ki a tātou. I te āhua rā, kua tino ngaro atu ia, nē, Tāmaratoa?’
‘Inā rā,’ te kī a Tāmaratoa. ‘He nui ngā take me whakawhetai tātou. He mirunape rēmana māu?’
‘He aha?’
‘He mirunape rēmana. He momo āwenewene nā ngā Makuware e tino paingia nei e au.’
‘Kāo, kei te pai,’ te kī mātao a Ahorangi Makōnara, i runga i tana mahara ehara tēnei i te wā kia kai mirunape rēmana. ‘Kia kī anō au, ahakoa kua ngaro ko Tērā-e-Mōhiotia-rā –’
‘Kei taku Ahorangi, ka taea noa ihotia e tētahi tangata whai māramatanga pēnā i a koe nā te hua tōna ingoa, nē? Ko tēnei autaia, ko “Tērā-e-Mōhiotia-rā” – kua tekau mā tahi tau au e whakawai ana i te tangata kia huaina ia ki tōna ingoa ake: ko Whaotemoa.’ Ka koemi a Ahorangi Makōnara, engari kīhai i aro i a Tāmaratoa e wehe ana i ngā mirunape rēmana e rua kua piri. ‘Manganga katoa ana tērā, mehemea ka ū tonu tātou ki te kōrero e pā ana ki “Tērā-e-Mōhiotia-rā”. Tē aro i a au te take me wehi tātou ki te hua i te ingoa o Whaotemoa.’
‘Koia hoki,’ te kī a Ahorangi Makōnara, ko tētahi wāhanga ōna e riri ana, ko tētahi rā e mīharo ana. ‘Engari he rerekē koe. Kei te mōhio te katoa ko koe anake tēnā i wehi ai ko Tērā-e-Mōhio – aī, e hika, ko Whaotemoa.’
‘Tō whakapati mai hoki,’ te kī āio a Tāmaratoa. ‘I a Whaotemoa ētahi ngari e kore e mau i a au.’
‘Nā te mea tonu he – heoi anō – he rangatira rawa koe ki te whai atu.’
‘Kaitoa e pōuri ana. Kātahi anō ka pēnei rawa taku pāhanahana mai i te kīnga mai a Whaea Pāmawhiri i pai ia ki aku pūāhuru taringa.’
Ka rere tonu te pī a Ahorangi Makōnara ki a Tāmaratoa, ka kī atu, ‘He tātakimōrī noa iho ngā ruru i ngā tūtara e rērere haere nei. Kei te mōhio rānei koe ki ngā kōrero a te katoa? Mō te take e ngaro nei ia? Mō te take i mutu rawa atu ai ia?’
I te āhua nei, kua tae a Ahorangi Makōnara ki te take i māharahara katoa ai ia ki te matapaki, ki te take tonu e tatari nei ia i runga i te pātū mārō e mātao ana i te roanga o te rā, ināhoki, kāore anō ā mohoa i pērā rawa te koi o tana whetē atu ki a Tāmaratoa, ahakoa tana āhua hei ngeru, hei wahine rānei. Ngangahu ana te kitea, kāore ia mō te whakapono ki ngā kōrero a te ‘katoa’ kia kī rā anō a Tāmaratoa e pono ana, heoi anō, i te whiriwhiri anō a Tāmaratoa i tētahi atu mirunape rēmana, ā, kāore ia i whakautu.
‘Ko tā rātou e kī nei,’ te rerenga tonutanga o tana kōrero, ‘i te pō rā ka tae atu a Whaotemoa ki te Riu o Koteriki. I te rapu ia i ngā Pota. E ai ki te kōrero takuahi, ko Rīria rāua ko Hēmi Pota kua – kua – kua hemo.’
Ka tuohu te māhunga o Tāmaratoa. Ka tare te poho o Ahorangi Makōnara. ‘. . . a Rīria rāua ko Hēmi . . . Kāore au mō te whakapono . . . Kāore au i pīrangi ki te whakapono . . . Aī, Awepuhi . . .’
Ka toro te ringa o Tāmaratoa ki te pōpō i tōna pakihiwi. ‘Āe . . . Āe . . .’ tana kōrero i tana ngākau taumaha.
Ka wiri te reo o Ahorangi Makōnara nōna ka kōrero tonu. ‘Ehara koirā noa iho. E kīia ana i whai ia ki te patu i te tama a ngā Pota, i a Hare. Engari tē taea. Kāore i hemo te tama ririki rā i a ia. Kāore e mōhiotia ana te take, te huarahi rānei i whāia ai, engari e kīia ana i te korenga i taea e ia a Hare Pota te patu, nā te aha rā ka mīere te ngari o Whaotemoa – ā, koirā ia e ngaro nei.’
Ka tungou a Tāmaratoa i te matapōuri.
‘E – e pono ana?’ te tapepa a Ahorangi Makōnara. ‘Ahakoa āna mahi katoa . . . te tokomaha kua patua e ia . . . tē taea e ia tētahi tama iti te patu? Kātahi rā . . . i riro mā reira noa iho ia e raru ai . . . engari nā te aha rawa rā a Hare i ora tonu ai?’
‘Wai ka hua, wai ka mōhio’, te kī a Tāmaratoa. ‘E kore rawa pea tātou e mōhio.’
Ka unu a Ahorangi Makōnara i tētahi aikiha pawero, ka hāraua ai ki ōna karu i muri iho i ōna mōhiti. Ka nui te hī o te ihu o Tāmaratoa i a ia ka unu i tētahi wati kōura i tōna pūkoro, ka mātaihia ai. Inā te rerekē o te wati rā. Tekau mā rua katoa ōna ringa, engari kāore he tau; e huri kē ana i tōna paenga ētahi aorangi iti. Engari, i te āhua nei, i mārama ki a Tāmaratoa nā te mea ka whakahokia e ia ki tōna pūkoro ka mea, ‘Kua tōmuri a Hākiri. Kāore e kore nāna koe i kōrero kei konei au, nē hā?’
‘Āe,’ te kī a Ahorangi Makōnara. ‘Aaa, kāore pea koe e kī mai i te take kei tēnei wāhi tonu nei koe?’
‘Kua tae mai au ki te hari i a Hare ki ōna mātua kēkē. Ko rātou mā anake hoki ōna mōrehu whanaunga.’
‘Kāore koe i te tohu – kaua koe e tohu i ēnei tāngata e noho ana i konei!’ te tangi a Ahorangi Makōnara, i a ia ka peke ki te tohu atu ki te kāinga tuawhā. ‘Tāmaratoa – kauaka e pēnā. Kua pau te rā e mātakitaki ana au i a rātou. Ko rāua te taumata o te rerekē ake nei i a tātou. Waihoki, he tamatāne tā rāua – i kite au i a ia e whanawhana ana i tōna whaea i tētahi pito o te ara ki tētahi, e tiwē āwenewene ana māna. Ki konei a Hare Pota noho ai?’
‘Koinei te wāhi tika katoa mōna,’ te kī pākaha a Tāmaratoa. ‘Mā ōna mātua kēkē e whakamārama ngā kōrero katoa ki a ia ā te wā ka pakeke ia. Kua tuhia e au he reta ki a rāua.’
‘He reta?’ te tōai hamumu a Ahorangi Makōnara, i a ia e hoki ana ki te noho ki te pātū. ‘I nē, Tāmaratoa, e mea ana koe ka ea katoa aua whakamārama rā i te reta? Nōwhea ia e aro i ēnei tāngata! Ka rongonui ia – hei tipua – e kore au e tumeke ina kīia tēnei rā ā haere ake nei ko te Rā o Hare Pota – he pukapuka ka tuhia mō Hare – katoa ngā tamariki i tō tātou ao ka mōhio ki tōna ingoa!’
‘Koia pū,’ te kī a Tāmaratoa, e hīnana iho ana i te pae whakarunga o ana mōhiti pewa. ‘Mā reira e hārangi ai te hinengaro o te tama. Kua rongonui i mua i tana mōhio ki te hīkoi me te kōrero! Kua rongonui mō tētahi take kāore e maumaharatia e ia! Tē aro rānei i a koe te nui noa atu o te pai o ao kē, kia tawhiti tōna whakapakeketanga i ērā mea katoa kia rite rā anō ia?’
Ka hāmama te waha o Ahorangi Makōnara, ka kihirua ōna whakaaro, ka horomi, kātahi ia ka kī, ‘Āe – āe, kei te tika tonu tāu. Engari mā hea
mai te tamaiti rā, Tāmaratoa?’ Ka titiro ia i tō Tāmaratoa tūpuni ānō nei i raro rā a Hare e hunaia ana.
‘Kei te haria mai ia e Hākiri.’
‘E mahara ana koe he – whakaaro mōhio – tēnā, te tuku i tētahi mea pēnei rawa te hirahira hei tiaki mā Hākiri?’
‘Ka tuku au i tōku ao hei tiaki mā Hākiri,’ te kī a Tāmaratoa.
‘Kāore au i te mea kāore tōna ngākau i te tika,’ te amuamu a Ahorangi Makōnara, ‘engari kei whakataruna koe kāore ia e pakihaha ana. He rite tonu tana – he aha rā tērā?’
Nā tētahi nguru i kore ai te haumūmūtanga o te wāhi i reira rā rātou. Ka hoihoi ake te oro i a rāua e titiro ana i runga, i raro anō hoki i te ara me kore e kitea ake te mura o tētahi ramamua; nāwai ka kaha kē atu te haruru i a rāua tahi e titiro whakarunga ana ki te rangi – kātahi tētahi motupaika rahi ka taka mai i te takiwā, ka tau ai ki runga i te huarahi i mua tonu i a rāua.
Ahakoa te nui o te motupaika, he poniponi noa iho i te tangata e noho hāngai ana i taua mea rā. He tata huarua tōna tāroaroa ake i te tangata noa nei, ka mutu, kei tua atu o te huarima tōna whānui ake. He nui rawa tōna hanga i tērā e tika ana, me te mohoao rawa atu – nā ngā rīrapa roa o ngā makawe me ngā pāhau pango e pūhutihuti ana i pāruru ai te nuinga o tana mata, he ōrite te rahi o ōna ringaringa ki ngā taupoki ipupara, ā, ko ōna waewae i ō rāua pūtu kirikau, he pēnei i te punua aihe. I ōna ringa whānui me te pāuaua, e hīkina ana tētahi mōkī paraikete.
‘Hākiri,’ te kī a Tāmaratoa, me te tā anō o te manawa. ‘Ā, kua tae mai. Nō hea mai hoki tō motupaika?’
‘He mea pīnono, Ahorangi Tāmaratoa, e tā,’ te kī a te hītawe, i tana āta hekenga i tōna motupaika nōna e kōrero ana. ‘Nā te tamaiti rā, nā Takurua Wheko i homai mō ’tahi wā. Kei a au te tamaiti, e tā.’
‘Kāore he raruraru, nē hā?’
‘Āe, e tā – tata tonu ka ukuuku te whare, engari nāku tonu ia i āta tiki atu kia puta mai i mua i te muia haerehia o reira e te Makuware. I warea ia e te moe i a māua e rere ana i runga ake o Piritō.’
Ka tūpou whakamua a Tāmaratoa rāua ko Ahorangi Makōnara i runga ake i te mōkī paraikete. I roto rā, e whēkitea ana, ko tētahi tama nohinohi, e aumoe ana. I raro i te weku o ngā makawe kiwa i tōna rae, ka kitea e rāua tētahi motu rerekē nei tōna hanga, pēnei tonu i te uira mākini.
‘Koirā rānei te wāhi –?’ te kohimu a Ahorangi Makōnara.
‘Āna,’ te kī a Tāmaratoa. ‘Ka pūmau tērā nawe ā ake tonu atu.’
‘Tē taea rānei e koe te paku aha, Tāmaratoa?’
‘Mēnā i a au te kaha, kua kore tonu au e paku aha. Ka whaitake pea te nawe. He pērā tonu hoki tōku kei runga ake i taku turi mauī, he whakaahuatanga i te Ara Rarowhenua o Rānana. Kāti – homai ia ki a au, Hākiri – me oti i a tātou tēnei kaupapa.’
Ka hīkina a Hare e Tāmaratoa, ka huri atu ai ki te whare o ngā Tūhiri.
‘Tēnā – kia mihi atu au ki a ia, e tā,’ tā Hākiri tono.
Ka piko iho tōna mātenga nui e pūhutihuti ana ki runga ake i a Hare, kātahi a Hare ka kihingia, ka mutu, kāore e kore he kihi tino rapirapi, he mea tino pāhauhau hoki. Mea rawa ake, ka tarawē a Hākiri pēnei i te kurī kua taotū.
‘Hoihoi!’ te hī a Ahorangi Makōnara. ‘Kei oho i a koe ngā Makuware!’ ‘T-t-taku hē,’ te hotu a Hākiri, i a ia ka huti ake i tētahi aikiha nui e kōtingotingo ana, ka tanumia ai ko tana kanohi. ‘Engari ka ka-ka-kino kē hoki – Kua hemo a Rīria rāua ko Hēmi – ka mutu, i wā Hare nei hoki kua noho i te taha o ngā Makuware!’
‘Āe, āe, ka aroha hoki, engari kia kaha koe, Hākiri, kei kitea tātou,’ te kōhimuhimu a Ahorangi Makōnara, e āta pōpō ana i te ringa o Hākiri i a Tāmaratoa e tāwhai ana i te pātū hakahaka o te kāri, ka hīkoi ai ki te tatau o mua o te whare. Ka āta whakatakoto ia i a Hare ki te mahau, ka tango i tētahi reta i tōna tūpuni, ka kōpeketia ai ki waenga i ngā paraikete o Hare, kātahi ia ka hoki mai ki tērā atu tokorua. Kotahi meneti pū te roa o te tū a te tokotoru e titiro ana ki te mōkī pakupaku; oreore ana ngā pakihiwi o Hākiri, kimokimo ana a Ahorangi Makōnara mō te hemo tonu atu, ā, i te āhua nei, ko te kohiko ka whiti mai i ngā karu o Tāmaratoa i te nuinga o te wā kua piro.
Nāwai rā, ka mea a Tāmaratoa, ‘Kāti, kua oti tēnā. Kāore he take kia noho tātou i konei. Me haere hoki pea tātou ki ngā mahi whakanui.’
‘Āe,’ te kī a Hākiri i runga i te tino whakakōmau. ‘Me kawe atu e au tēnei motupaika. Pō mārie, Ahorangi Makōnara – Ahorangi Tāmaratoa, e tā.’
Nōna ka ūkui i ōna kamo e riringi roimata ana, ka tārere a Hākiri i a ia anō ki te motupaika, ka whanaia ai te pūkaha kia oho ai; i te harurutanga mai, ka rewa ake ki te rangi, ka rere atu ki te pō.
‘Tōna tikanga, ka kite au i a koe ākuanei, Ahorangi Makōnara,’ te kī a Tāmaratoa i a ia e tungou ana ki tōna hoa. Ka whengu a Ahorangi Makōnara i tōna ihu hei whakautu.
Ka huri a Tāmaratoa, ka hīkoi i te ara i takahia ai e ia i mua. Ka tū ia ki te kokonga, ka tangohia ai anō te Unu-Hana hiriwa. Kotahi tāna pēhinga, ka tere atu te hokinga o ngā poi rama tekau mā rua ki ō rātou rama kia tere ai te muramura karaka o te Ara o Piriweti, kia kite anō ai hoki ia i te ata o te ngeru taunga e kōnihi ana i te kokonga i tērā atu pito o te ara. E whēkite noa ana ia i te mōkī paraikete i te mahau o te kāinga tuawhā.
‘Kia kaha rā, e Hare,’ tana kōmuhu. Ka takahuri ia, ā, i te wara o tana tūpuni ka ngaro kau atu ia.
Nā te kōmuri hau i mirara ai ngā pāhuki pūhangaiti o te Ara o Piriweti, e nahanaha ana, e mōhū ana hoki te takoto i te pō tiwhatiwha, te wāhi e kore rawa atu nei koe e mahara ka puta he āhuatanga whakamīharo ā tōna wā. Ka huri a Hare Pota i roto i ōna paraikete i a ia e moe tonu ana. Kua kati tētahi ringa pakupaku ki runga i te reta i tōna taha, ā, ka moe tonu, me te kore i mōhio he motuhake ia, me te kore i mōhio he rongonui ia, me te kore i mōhio hei ngā hāora tata ka oho ia i te tioro a Miha Tūhiri i a ia e whakatuwhera ana i te tatau o mua ki te panga i ngā pātara miraka ki waho, me te kore hoki i mōhio ka werohia ia, ka kinihia hoki ia e tōna tuakana, e Tātere i ngā wiki torutoru e whai mai ana. Kāore ia e mōhio i tēnei wā tonu e huna ana te huihui a ngā tāngata huri noa i te motu, e hīkina ana ā rātou karāhe me te kī i ō rātou nā reo kōhimuhimu: ‘Ki a Hare Pota – te tama i ora tonu!’

Hope you enjoyed this preview. Borrow a copy from your nearest library, treat yourself and buy a copy from your local bookshop or gift it to somebody special.